Pareizai slimnieku kopšanai vajadzīgas zināšanas
21.10.2014
Medicīnas māsa Īrisa Balode jau daudz gadus māca mācību centra „BUTS” aprūpētājas. Viņas audzēknes strādā gan slimnīcā un sociālās aprūpes iestādēs, gan privāti.Kuldīgas slimnīcas medicīnas māsa Īrisa Balode jau apmēram piecus gadus piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras programmā, kurā bezdarbnieces var apgūt slimnieku kopšanu un kļūt par kvalificētām aprūpētājām.
„Kursi ilgst divus mēnešus. Es mācu sociālo aprūpi, sanitāriju, higiēnu un pirmo palīdzību. Lai gan programmā vairs nav praktisko nodarbību, mums tomēr ir viena šāda nodarbība, lai parādītu, kā gulošam slimniekam pareizi uzklāt gultu, kā nomainīt gultas veļu, kā viņu nomazgāt,” stāsta pasniedzēja.
Aprūpētāji pēc kursu beigšanas var strādāt privāti kā pašnodarbinātie: „Dažas aprūpētājas kā pašnodarbinātās reģistrējušās sociālajā dienestā. Kad nepieciešama palīdzība, tiek izmantotas viņu prasmes un zināšanas. Apmēram desmit no manām audzēknēm strādā slimnīcā par māsu palīdzēm, bet ir cilvēki, kuri privāti noalgo aprūpētājas saviem tuviniekiem.” Visbiežāk par aprūpētājām mācās sievietes ap 50 gadiem, bet gadās, ka atnāk arī jaunas meitenes. Ī. Balode atzīst, ka jau mācībās izkristalizējas, vai šī profesija cilvēkam ir piemērota: „Visi nekad nebūs aprūpētāji. Ir sievietes, kuras nāk tikai stipendijas dēļ, ko maksā mācību laikā. To arī var saprast. Bet meitenes atzinušas arī to, ka pašām personīgi šīs zināšanas noteikti noderēs arī tad, ja ar aprūpi viņas nenodarbosies profesionāli.”
Mācās higiēnu un pirmo palīdzību
„Meitenēm vairāk iznāk strādāt ar veciem cilvēkiem. Tāpēc kursos parasti sāku ar to, kāpēc tas vecais cilvēks kļuvis tāds, kāpēc mēs bieži vien viņu nesaprotam. Stāstu, ka novecojot mainās fizioloģija. Mācu pirmo palīdzību. Nākamais ir sanitārija un higiēna: kāpēc jāievēro tīrība, jāmazgā rokas, kas jāņem vērā, glabājot produktus. Stāstu par pārtikas infekcijām. Vecie cilvēki parasti neļauj no sava ledusskapja neko mest ārā. Jāatceras, ka viņiem mainījusies garšas sajūta un arī oža. Viņi var nesaost un nesagaršot, ka ēdiens ir bojāts. Tāpēc aprūpētājai jāpārbauda ledusskapja saturs un jāmēģina slepus bojāto pārtiku izmest, jo tas var radīt nopietnas veselības problēmas,” stāsta Īrisa. Pēc tam audzēknes mācās aprūpi un to, kā palīdzēt vecajam cilvēkam ikdienas vajadzībās, kā samaksāt rēķinus, aizvest pie ārsta, līdz pat guloša slimnieka kopšanai. „Gulošam slimniekam svarīgākā ir ādas aprūpe, lai neveidojas izgulējumi. Pēc insulta, kad traucēta asinsrite, izgulējums var veidoties pat četru stundu laikā, un reizēm to pat nav iespējams novērst. Svarīgi ir ik pa četrām stundām slimnieku grozīt - mainīt pozu. Divreiz dienā jāaprūpē āda. Sevišķi būtiski slimnieku mazgāt pēc pamperu maiņas. Svarīga ir mutes dobuma higiēna. Guloši pacienti bieži elpo caur muti. Gļotādas izžūst, veidojas plaisiņas un iekaisumi. Tāpēc svarīgi muti kopt ar īpašiem šķīdumiem un mitrināt. Jāatceras, ka gulošam cilvēkam nevajag tik daudz kaloriju. Veciem cilvēkiem arī jāsamazina kaloriju daudzums. Ļoti svarīgi mudināt vecus cilvēkus dzert, jo slāpju sajūta arī ar gadiem samazinās. Aprūpētājai ar to visu jātiek galā.” Īrisa sagatavo savas audzēknes arī brīdim, kad nāksies būt klāt mirušam cilvēkam.
Moderni kopšanas līdzekļi
Lai gan mūsdienās pieejam visdažādākie slimnieku kopšanas līdzekļi, kas atvieglo aprūpētāja darbu, Īrisa māca, kā rīkoties, kad tie nav pieejami: „Lai pareizi saklātu gultu gulošam pacientam, ir diezgan daudz kas nepieciešams. Varbūt viņam mājās ir tikai divi palagi. Tad var iztikt ar tiem un parastu iepirkumu maisiņu, ko var klāt vaskadrānas vietā. Parādu, kā nomazgāt pacientu gultā, izmantojot modernākus līdzekļus – mazgāšanas cimdiņus un putas. Ja tādu nav, jāiztiek ar ūdeni, neitrālām ziepēm un kādu bērniem domātu krēmu.” Kursos Īrisa rāda audzēknēm visu šobrīd pieejamo slimnieku kopšanas līdzekļu klāstu, sākot ar dažādām autiņbiksītēm, beidzot ar pielāgotiem traukiem dzirdīšanai, šampūniem, pretizgulējumu līdzekļiem u.c. Diemžēl šie līdzekļi nav lēti.
Sagatavoja: laikraksta „Kurzemnieks” žurnāliste Iveta Grīniņa
Mācību centra „BUTS” Kuldīgas filiāle vēlas pateikties programmas „Sociālā aprūpe” izglītotajām:
Liānai Cvekai
Kristīnei Frāmai
Rutai Košņakovai
Jolantai Leimanei
Guntai Samulei
Laurai Sīlei
Ingai Vaiņusei
par uzcītīgu darbu, apgūstot jaunas zināšanas un sveikt ar lieliskiem rezultātiem - vērtējumiem apmācību noslēgumā!
Protams, šo izglītojamo veikums nebūtu tik lielisks, ja nebūtu mācību centra „BUTS” spēcīgais un sirsnīgais pedagoģiskais sastāvs, kuru profesionālais ieguldījums ticis vairākkārtīgi un atkārtoti cildināts gan no izglītojamo puses, gan citām instancēm!
Īrisa Balode ar mācību centru „BUTS” sadarbojas jau vairāk kā 4 gadus. Viņa strādā Kuldīgas slimnīcā par vecāko māsu, arī kā feldšere Ātrajā palīdzībā un paralēli studē Stradiņa Universitātē par ārsta palīgu. Lai savu mācību priekšmetu ietvaros sniegtu maksimālu priekšstatu un zināšanas, Īrisa labprāt izglītojamās ved ekskursijā uz slimnīcu, tādējādi fiziski un psiholoģiski sagatavojot aprūpētāja darba specifikai. Jāatzīmē, izcilākās kursantes pēc apmācību beigšanas Īrisa aicinājusi uzsākt darbu slimnīcā.
Arī Inese Ivāne, kurai ir liels darba stāžs medicīnā, jau vairāk kā trīs gadus mācību centrā „BUTS” māca Sociālo aprūpi, labprāt daloties pieredzē un stāstot dažādus interesantus un arī ne tik patīkamus atgadījumus. Inese Ivāne ar savu aktivitāti un atvērtību nereti drūmajās sejās ievieš smaidus, tāpēc izglītojamās uz viņas nodarbībām nāk ar prieku un entuziasmu.
Inese Jaunzeme strādā Kuldīgas Sociālajā dienestā. Sociālajās aprūpes apmācībās viņa iepazīstina ar sociālās palīdzības regulējošiem Normatīvajiem aktiem. Tēmas ļoti nopietnas un tiek prasīta arī nopietna attieksme pret šo darbu. Sociālajā dienestā veco cilvēku mājas aprūpē Inese Jaunzeme darbu piedāvājusi daudzām šo kursu beidzējām.
Savukārt Inese Birģele jau daudzus gadus mācību centrā „BUTS” īsteno saskarsmes apmācību, perfekti iemācot Maslova piramīdu un iepazīstinot ar dažādiem cilvēku tipu raksturīgākajām iezīmēm. Viņas pozitīvā daba, bagātīgā dzīves un darba pieredze palīdz izglītojamām saredzēt ikdienas gaišākās nokrāsas un iemāca pret veicamo darbu attiekties cieņpilni!