BUTS paaugstina klientu konkurētspēju darba tirgū

26.02.2016

. Ar viņām kopā bija arī sagatavošanās kursa pasniedzēja Baiba Fridvalde no SIA Binfus.  Šī viņai bija pirmā komercgrupa, kas vielu apguva 80 stundās. Iepriekš B. Fridvalde bija mācījusi grāmatvedību daudz plašākā programmā darba meklētājiem Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Limbažu struktūrvienībā. Audzēknes bijušas ļoti motivētas un čaklas. Reizēm pēc nodarbībām pasniedzēja uzdevusi kursantēm mājas uzdevumus, kas nav bijis obligāts, bet tie vienmēr bijuši izpildīti. – Viņas izcēlās ar interesi un centību. Zināja, ko vēlas un ar tādiem cilvēkiem ir viegli strādāt. Lielākajai daļai jau bija pieredze grāmatvedībā, taču nebija izglītības dokumenta. Kursu laikā viņas apguva visu darbam nepieciešamo ne sliktāk kā tie, kuri mācās daudz ilgāku laiku, - B. Fridvalde stāsta. Viņa neslēpj, ka par eksāmena rezultātiem īpaši nav baiļojusies un īkšķi turējusi par visu grupu.

Tikpat pozitīva saruna izvēršas ar Buts klientēm. Limbažniece Dace strādā par pārdevēju un pieteikusies mācīties, lai pilnveidotu savas zināšanas, jo, viņasprāt, grāmatvedība var noderēt katram. Senāk kādu laiku to studējusi arī augstskolā, bet viela bijusi tik izstiepta, ka zudusi interese to apgūt. – Šeit viss vajadzīgais bija koncentrēti pasniegts un tas mani iepriecināja. Tagad man ir skaidrs, kas ir grāmatvedība un ko tur dara, - gandarīta Dace. Sandija no Salacgrīvas novada pastāstīja, ka ģimenei ir savs, neliels īpašumu apsaimniekošanas pakalpojuma uzņēmums. Arī viņa Tehniskajā universitātē studējusi grāmatvedību, taču bijusi vajadzība atsvaidzināt zināšanas, lai varētu kļūt vīram par konsultanti darbā ar dokumentiem un grāmatvedību. Sandija ir ļoti apmierināta gan ar iegūtajām zināšanām, gan ar to, ka iesaistījās kursos. Vēl iznāca pārmīt dažus teikumus ar Ievu un Jagnu no Alojas novada. Arī puikulietei Jagnai ģimenē ir līdzīga situācija, kā  Sandijai. Nākotnē vīrs domā attīstīt savu mazo biznesu. Tam gatavojoties, viņa izšķīrās par mācībām, lai atbalstītu viņa ieceri un finanšu lietās turētu roku uz pulsa. – Kompleksu mums nebija. Manuprāt, ja cilvēkus vada interese, viss izdodas, - apliecināja Ieva. Arī limbažniece Inta teic, ka jau bija saskarē ar grāmatveža profesiju, taču tagad ir skaidrība arī par bilanci un sarežģītākām lietām, bet sevišķi viņu gandarī tas, ka būs iegūts izglītību apliecinošs dokuments. Saruna pārtrūkst, jo telpā apspriest rezultātus, ierodas eksāmenu komisija, neatkarīgās ekspertes: Žanete Žurova, Pārsla Siliņa un Zane Sproģe. Grupai bija jāizpilda tests un jāveic praktiskais darbs: jāsastāda bilance, peļņas zaudējumu aprēķins, konta apgrozījums. – Lielu kļūdu darbos nebija. Meitenēm tagad jāturpina mācīties, strādājot praksē. Ir pamats domāt, ka veiksies labi, - teic komisijas priekšsēdētāja Ž. Žurova, SIA Namsaimnieks galvenā grāmatvede.  

Par to, ka meitenes varēs īstenot savas ieceres, strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbinātās, priecājas arī Buts Limbažu filiāles vadītāja Jana Mošura. Viņa atzīst, ka grupa tiešām bijusi lieliska. Dažas kursantes bija motivētas iegūt izglītības dokumentu, citām bija vēlme darba praksei apgūt jaunu specialitāti. Tagad viņas būs konkurētspējīgas vietējā darba tirgū. Jana stāsta, ka grupa izveidojās pēc pašu klientu pieprasījuma. - Cilvēkiem, kuriem ir prakse, bet nav valsts atzīta izglītības dokumenta, piedāvājam nokārtot eksāmenu vienā dienā. Mūsu mācību centram ir tiesības novērtēt klientu profesionālo kompetenci. Ja ir vajadzīgs, pirms tam rīkojam sagatavošanas kursus. Tas notiek par maksu, ko apstiprinājis Ministru Kabinets. Šī grupa grāmatvedībā bija liela, tāpēc dalībniecēm par eksāmenu bija jāmaksā tikai 56 eiro, skaidro Jana. Viņa stāsta, ka sadarbību starp uzņēmuma filiālēm. Dažkārt Limbažos notiek kursi, bet eksāmenus kārto Valmierā, Cēsīs vai citā pilsētā. Nesen diplomu metināšanā ieguva limbažnieks, kurš eksāmenu lika Madonā un bija ļoti gandarīts par tādu iespēju. Uz vietas eksāmenu kārto profesijās, kurām dota Izglītības kvalitātes valsts dienesta atļauja un ja pieteikušies vairāk cilvēku. Nereti iespēju nolikt eksāmenu izmanto iedzīvotāji, kuri faktiski izbraukuši no valsts un strādā ārzemēs. Ieguvuši izglītības dokumentu, viņi savās darba vietās saņem lielāku atalgojumu, tāpēc eksāmena un kursu izmaksas viņiem atmaksājas īsā laikā. Bieži tie ir sociālie aprūpētāji. J. Mošura skaidro, ka Butam ir līgums ar NVA, tāpēc līdz šim mācības organizētas lielākoties darba meklētājiem. Taču pēdējā laikā vietējiem iedzīvotājiem ir lielāka interese arī par komerckursiem. Patlaban notiek kursi šuvējiem, interesenti apgūst angļu valodu, arī darba drošību, pirmās palīdzības kursus, datorzinības u.c.  Visvairāk pieprasītas filiālē ir mācības minimālās higiēnas prasību apguvei darbā ar pārtikas produktiem. Ja vien ir iespējams, pasniedzējus un eksaminētājus komplektē no vietējiem speciālistiem, taču reizēm, pēc klientu pieprasījuma, izraugās kādu īpašu pasniedzēju. Nupat Liepupē notika seminārs par vecu cilvēku aprūpi, ko Buts rīkoja kopā ar Salacgrīvas novada sociālo dienestu. Dalīties pieredzē bija uzaicināta Ilona Ceicāne – Baltijā modernākā aprūpes nama Dzintara melodija sociālās rehabilitācijas darbiniece un titula Gada brīvprātīgais 2014 ieguvēja. Sadarbība ar Limbažu novadu izveidojusies pedagogu apmācībā bērnu tiesību aizsardzībā.

 - Esam atvērti jebkurai sadarbībai gan ar pašvaldībām, gan uzņēmumiem. Dažkārt ir vienkāršāk uzņēmumam sapulcināt grupu un mūsu pasniedzējiem izbraukt ar lekcijām uz mazpilsētu vai pagastu, nekā cilvēkiem braukt mācīties uz Limbažiem, -skaidro Jana. Bijis arī kāds ļoti garšīgs eksāmens, kuru Limbažu ģimnāzijas virtuvē kārtojušas trīs pavāres. Nereti beiguši vienus kursus, klienti piesakās nākamajiem. – Atsauksmes par mācībām ir ļoti labas.  Cenšamies katru cilvēku uzņemt kā savējo, - atklāj filiāles vadītāja.

Autors: Gunita Ozoliņa (teksts un foto)

Izdevums: Auseklis

atpakaļ