Par izaugsmi un mērķtiecību: Mācību centra "BUTS" Jēkabpils filiāles vadītājas I.Vilcānes intervija žurnālā "Vērtīgs"

18.03.2017

Izglītības nozīmi mūsdienās retais varētu noliegt. Tomēr ne visiem ir iespēja atmest ikdienai ar roku un mesties izglītības sistēmā, lai vairākus gadus atkal sēdētu skolas solā. Tādās situācijās liels palīgs un virzītājspēks ir profesionālās tālākizglītības iestādes, piemēram, „BUTS”, kas dibināts tālajā 1991.gadā. Krājot pieredzi, augot un attīstoties „BUTS” Jēkabpils filiāle ir sniegusi iespēju daudziem jēkabpiliešiem un citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem. Tomēr kā gan tas viss varētu attīstīties bez prasmīga, zinoša un profesionāla cilvēka vadības? To visu var teikt par „BUTS” Jēkabpils filiāles vadītāju Inesi Vilcāni. Viņa – drosmīga, šarmanta un uz attīstību tendēta!

Kur meklējamas jūsu saknes jeb – no kuras puses esat pārcēlusies uz dzīvi Jēkabpilī?

Mana dzimtā vieta ir Mežāre. Tur es esmu piedzimusi, tur es esmu izaugusi, bet mācījusies esmu Atašienes vidusskolā. Pēc pamatskolas aizgāju uz Rīgas pedagoģisko skolu. Profesijas izvēle nāca diezgan neapzināti, kā jau tas notiek tajā vecumā [15 g. vecumā]. Pēc izglītības iegūšanas sāku strādāt Mežārē par bērnudārza vadītāju. Tā bija liela dzīves skola. Šķiet, jau no tiem laikiem esmu kļuvusi par tādu kā krīzes vadītāju. Man vienmēr izdodas nokļūt tur, kur kaut kas steidzīgi ir jāreformē, jāsalabo un pēc tam sākas tas ikdienas darbs.
(..)

Jūs esat „BUTS” Jēkabpils filiāles vadītāja. Ko tas sevī ietver?

Esmu atbildīga par saimniecisko jautājumu risināšanu. Man ir jāparūpējas par aprīkojumu, visām programmatūrām, instrumentiem, materiāliem, kas ir nepieciešami mācībām. Mums ir ārkārtīgi liels šo programmu piedāvājums, līdz ar to man jābūt universālai. Man ir jāpārzina visas nozares, kurās piedāvājam izglītoties. Mācību centrs „BUTS” piedāvā unikālu iespēju iegūt izglītības dokumentu tiem interesentiem,
kas profesiju ieguvuši pašmācības ceļā. Piedāvājumā ir aprūpētāja, pavāra, grāmatveža, metinātāja un citas profesijas. Ārpusformālās izglītības eksāmens nodrošinās šo iespēju.

Kā jūs atrod jūsu klienti?

Strādājam ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Piedalāmies LEADER projektos, ko realizē pašvaldības kopā ar nevalstiskajām organizācijām. Arī tagad gaidām uz tiem projektiem, kas attiecas uz mūsu valsts iedzīvotājiem. Nodarbināto projekts SAM fiziskām personām dos iespēju no septembra mēneša papildināt zināšanas dažādos kursos, kad klienta līdzfinansējums par mācībām nepārsniegs 5-10%. Piedāvājumā plānots atbalstīt būvniecības, komunikācijas tehnoloģiju nozares, kokrūpniecības nozares, metālapstrādes, mašīnzinību nozares.
Mēs esam arī vairāku asociāciju – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības un Latvijas tirgotāju asociācijas – biedri. Tas mums ļauj realizēt tādas programmas, kuras šīs asociācijas daļēji finansē darba devējiem. Tas ir liels atvieglojums uzņēmējiem. Mēs esam gatavi strādāt ar mūsu klientiem elastīgi un ieinteresēti.

Kas ir jūsu klienti?

Vieni no tiem ir jaunieši, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav spējuši sakārtot savas mācību lietas, savu dzīvi. Tie, kuri nav varējuši pabeigt vidusskolu vai pamatskolu. Man ļoti šīs grupas patīk, jo pedagogs tajās nedrīkst būt rutīnas cilvēks. Studējošajiem ir jāparāda labākais, kas ir šajā profesijā. Bet mēs nerādām tikai šo skaisto, rožaino stāstu. Mēs cenšamies iedot arī šīs profesijas pamatzināšanas. Centrā strādā spilgtas un talantīgas personības, mani pasniedzēji, viņi ir profesionāļi ar atvērtu jūtu pasauli, mūsu kopīgais darbs ir „Buts” atpazīstamības pamatā. Mēs sadarbojamies arī ar skolām „BUTS” ir radījis jaunu programmu „Buts- biznesa skola”. Strādājam ar skolām, runājot par duālo izglītību. Lai saglabātu skolās kontingentu, saglabātu vidusskolu, pašvaldības saviem vidusskolēniem finansē profesijas apguvi. Mēs strādājām ar Jēkabpils 3. Vidusskolu pirms trim gadiem, piedāvājot vasaras periodā trīs programmas. „„BUTS” - biznesa skola” ir paredzēta, lai visu trīs vidusskolas gadu laikā varētu apgūt profesiju. Finālā skolēni kārto eksāmenu un saņem kvalifikācijas dokumentu.

Tad vēl ir cilvēku grupa, kuriem ir darbs, bet ir nepieciešams paaugstināt savu kvalifikāciju.

Jā, tie ir strādājošie uzņēmumos. Dažāda veida nozarēs nepieciešamas papildus darbinieku apmācības, lai atbilstu Ministru kabineta (MK) noteikumu prasībām.Darba devēji apmāca savus darbiniekus nepieciešamajās specialitātēs. Mācās metinātāji un būvnieki, krāšņu podnieki un namu apsaimniekotāji,
elektromontieri un elektrotehniķi, piedāvājums ir plašs. Pie mums mācās cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

Vai sadarbība ar klientiem vienmēr ir viegla?

Daudzi mūsu klienti ir pārbaudījumu skarti. Pasniedzējiem ir jādomā, ko viņi runā. Liela daļa klientu ir ar saasinātu uztveri par to, uz ko viņiem ir jābūt gataviem. Mūsu pedagogiem un man kā vadītājai ir jāprot uzklausīt un teikto paturēt sevī. Ir daudz šo smago un grūto dzīves stāstu, ko esmu uzklausījusi. Tās ir tās privātās sarunas, kurās es saprotu, ka šim cilvēkam vairs nav citur, kur iet.

Tātad daudziem šī izglītības iegūšana, izglītošanās ir kā pēdējā iespēja uz labāku nākotni?

Tieši tā! Kad tās bruņas ir noņemtas, tad ir ļoti patīkami, ka cilvēki nāk pie mums arī pēc mācību pabeigšanas, stāstot par savām darba gaitām, par jaunajām atziņām. Es redzu, kā ir cēlies pašvērtējums. Tie ir gandarījuma brīži.

Vai šī izglītība ir pielīdzināma, piemēram, tam, ko piedāvā profesionāli tehniskās izglītības iestādes?

Vispirms tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Tas ir arī ļoti atkarīgs no prakses vietas. Teorētiskās zināšanas – programmas, kuras tiek apgūtas, – visiem ir aptuveni vienādas. Man ir svarīga kvalitāte. Jautājums varētu būt par izglītības iegūšanas ilgumu, jo „BUTS” piedāvā intensīvas apmācības. Maksimālais mācību laiks ir pusgads. Izglītības iestādēs tas ir pusotrs gads. Reizēm ir cilvēki, kuri nespēj sevi mobilizēt pusotru gadu, bet te pusgada laikā viņš spēj savākties, sakoncentrēties, un līgums vēl nosaka saistības, kas to visu nostiprina.

Jūs daudz sadarbojaties ar Jēkabpils uzņēmējiem?

Jā, gandrīz ar visiem. Es ar viņiem strādāju, ievērojot mēru un taktu, jo spēju izprast un novērtēt katra viņu nopelnītā centa vērtību. Nodokļi ir milzīgi, situācija pilsētā ir tāda, kāda tā ir. Liela nozīme ir ES fondu piesaistei, kad uzņēmumi realizē projektus. Mans uzdevums ir sekot līdzi šīm norisēm, piedāvājot apmācības, kuras ir nepieciešamas. Es uzturu kontaktus, mani klienti zina, ka risināšu viņu vajadzības.

Mūsdienās, pateicoties dažādiem finansētājiem, ir lielas iespējas iegūt izglītību. Bet, neskatoties uz to, valda bezdarbs un vienlaicīgi ir arī vakances. Kādēļ tā?

Ir ilgstošie bezdarbnieki, un ir cilvēki, kuri nonāk NVA apritē uz ļoti īsu periodu. Kad viņi nāk pie mums uz pārkvalifikāciju, pedagogu uzdevums ir vērot viņu patiesās intereses. Tad mēs arī meklējam prakses vietas atbilstoši tam, cik ļoti šis cilvēks ir gatavs strādāt profesijā. Ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad, atrodoties praksē, cilvēks atrod sev darbu.

Noteicošais ir attieksmes jautājums?

Protams! Mēs varētu runāt par to, ka cilvēku neapmierina atalgojums, bet tikpat labi mēs varam runāt par to, ka viņš pats neko nemeklē. Tu nāc, ņem, ņem, ņem, un tad pienāk brīdis, kad tev pašam kaut kas ir jāatdod. Ja cilvēks tikai ņem, tad rezultātā nesaņem ne emocionālo, ne psiholoģisko, ne fizisko gandarījumu, bet tikai pēc šiem faktoriem atnāk arī finansiālais nodrošinājums, kas apliecina, ka esmu darījis pareizi. Tas ir jautājums par mērķiem, un tas ir jautājums par slinkumu. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai cilvēki, kuri pie mums mācās, tiek kaut kur tālāk dzīvē.

„BUTS” filiāle ir Jēkabpils Uzņēmēju Biedrības biedrs. Kāda ir gaisotne Jēkabpils uzņēmēju vidū?

Pašlaik uzņēmēji strādā pie jauno projektu sagatavošanas, un viņos ir vēlme sākt tos realizēt. Ir jauni iepirkumi. Es domāju, ka tagad ir tas laiks, kad sāksies darbs, kaut gan biedrībā darbošanās rit nepārtraukti – tiekoties, diskutējot, mācoties.

Vai jūs uz tuvāko nākotni skatāties optimistiski?

Laikam esmu optimiste pēc būtības, jo citādāk es nevarētu. Tomēr katrai situācijai ir nepieciešams savs risinājums, jo nekas pats par sevi neatrisināsies. Gadās arī veiksmes un sakritības, tad tās ir jāizmanto. Tas ir kā ar mācībām – iespēja mācīties ir dāvana, bet vai tu to spēsi tālāk izmantot? Vai tu spēsi šo dāvanu atvērt?

Kādi ir jūsu šā brīža dzīves lielākie izaicinājumi?

Ja runājam par „BUTS”, tad es sapņoju par to, lai Jēkabpilī būtu fantastiskas praktisko apmācību laboratorijas. Tagad praktiskās mācības īstenojam uzņēmumu telpās, paldies, par viņu atsaucību un pretimnākšanu.

Un personīgajā dzīvē?

Es vēlos, lai manā ģimenē saglabājas tās siltās attiecības, kas ir izveidojušās. Mums ir ļoti stipra ģimene. Esmu laimīga par to, ka mani bērni viens otru mīl un spēj palīdzēt viens otram visos dzīves brīžos. Bet, ja tā, pa jokam... Tad es ļoti gribētu iemācīties angļu valodu.

Vēlme izglītoties jūsos ir neremdināma?

Jā, protams! Es arī tagad izglītojos. Tagad kopā ar dēlu, kurš mācās tālmācībā, studēju menedžmentu un visas šīs lietas. Man ir ļoti interesanti! Man patīk domāt un analizēt uzņēmējdarbībā notiekošo, teorijas salīdzināt ar praksi, pamatojoties uz to, prognozēt un plānot savu tagadējo darbu.

Vai vienmēr tas, ko cilvēki vēlas apgūt, saskan ar to, ko vēlas saņemt darba devējs?

Jā, bet ir arī tādi gadījumi, kad atnāk un saka, ka vēlas apgūt kaut ko. Cilvēks ir gatavs ieguldīt izglītībā lielu
naudu. Mēs pārrunājam iespējas, nepieciešamību un visus apstākļus, lai saprastu, kas ir nepieciešams. Es aicinu apdomāt, kā pēc tam šīs zināšanas tiks praktiski izmantotas un realizētas. Piemēram, ir kas atnāk un vēlas apgūt vācu valodu, bet kāds ir uzstādījums? Es jautāju, cik bieži un kā jūs šo valodu lietosiet? Vai runāsiet ar tuviniekiem? Ja nē, tad novērtējiet lietderību, ja jums nebūs aktīvs valodas lietojums, tad tam vienkārši nav nozīmes. Es saprotu, ka tas ir nepareizi no biznesa viedokļa, bet es ļoti strikti ievēroju principu – darboties pēc labākās sirdsapziņas.

Šobrīd jūs jau noteikti esat visu nepieciešamo informāciju – noteikumus, likumus – apguvusi, bet kā bija pašā sākumā, pirms astoņiem gadiem, kad uzsākāt šīs darba gaitas?

Es varu pārdot produktu tikai, ja es šo produktu ļoti labi pārzinu. Kad atnācu, es pirmo mēnesi vienkārši sēdēju un skatījos uz to, kas notika apkārt. Es strādāju, organizēju, bet man bija tajā laikā ļoti laba sekretāre, kura nu jau ir aizprecējusies prom. Kamēr notika kadru mainība, viņa bija aizvietojusi vadītāju, formālās lietas viņa labi pārvaldīja.. Bet galvenais – man nebija bail!

Ko jums darbs „BUTS” šo astoņu gadu laikā iemācījis?
Esmu iemācījusies klusēt tur, kur ir jāklusē. Esmu iemācījusies dzirdēt cilvēkus. Esmu sapratusi, ka cilvēka
dzīve nav tikai kāpiens kalnā. Esmu sapratusi, ka mēs esam kā jūras viļņos. Ir viens brīdis, kad esi viļņa augšā, bet citā brīdī jau zem viļņa. Galvenais ir pret visiem cilvēkiem izturēties cilvēcīgi. Tā, kā tu gribētu,
lai izturas pret tevi, nekad nezini, cik ilgi būsi viļņa korē.

(..)
Ko novēlēsiet mūsu žurnāla lasītājiem?
Mācieties daudz un uzkrājiet zināšanas! Pieredze tam visam nāk blakus. Centieties pārkāpt vienas profesijas sētai, jo aiz tās var pavērties plašs apvārsnis un plats ceļš, pa kuru jūs iesiet!

Ar Inesi Vilcāni sarunājās
Elīna Bataraga
Pilnu raksta versiju lasiet ŠEIT!

atpakaļ